Zilais pikselītis dzīvoja televizora ekrāna apakšējā daļa, vairāk uz labo pusi. Parastie pikselīši viņam apkārt varēja mainīt savas krāsas un zilo pikselīti uzskatīja par dīvaini, dažreiz pat vēl sliktāk. Vēl visi parastie pikselīši bija pārliecināti, ka viņi paši izvēlas un var mainīt tādu krāsu kādu vien vēlas. Bet kad zilais pikselītis teica, ka viņš būs tikai zils, parastie pikselīši sajutās jocīgi un teica ka tā nu gan cauri neies. Nedrīkst izvēlēties tikai vienu krāsu, jāizvēlas dažādas. Zilajam pikselītim tas likās nepareizi un viņš devās plašajā televizorā laimi meklēt. Nonāca viņš pie atmiņas moduļa, kurš pārstāstīja zilajam pikselītim seno laiku leģendu par garo vadu pa kuru atnāk mūžīgās zināšanās un lielo istabu kurā viedās būtnes ik pa brīdim vērtē televizoru. Un ja pārāk daudzi pikselīši iedomāsies, ka viņi var izvēlēties tikai vienu krāsu un nesekos mūžīgajām zināšanām viedās būtnes uz visiem laikiem izslēgs visus pikselīšus. Vēl atmiņas modulis pastāstīja leģendu, ka viedajām būtnēm zilās krās