NeNopietnās

Pēcim bija nauda. Naudu viņš pelnīja. Naudu viņš tērēja.

Trīs vecmeitas gāja pirkt kaķi. Tā bija nopietna lieta, uzsākt kopdzīvi ar dzīvu radību, tā bija liela atbildība. Rūpēties par sevi un tiem, kuri bija dieva doti, lai par viņiem rūpējas, tajā viņas bija sasniegušas pilnību.

Dzīvoja reiz cilvēks Juris, kaķis Muris un sunis Sabakins. Dzīvoja viņi draudzīgi, Juris gāja uz darbu, saimniekoja pa māju, Muris ēda un gulēja, Sabakins pavadīja Juri, kad tas gāja prom, sagaidīja, kad viņš atgriezās, ēda un gulēja ar Muri. Kādu dienu Sabakins ieraudzīja nu tāda kuci, ka nabagam širmis aizkrita ciet un šis gāja viņai pakaļ, aizmirsis visu kas bija, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi.

Kā jau katru rītu zaķis ieslēdza radio, lai uzzinātu to, ka nekas Zaļajā silā nav mainījies. Gudrie zvēri stāstīja pasakas, vientiesīgie zvēri klausījās, parastie zvēri darīja to ko darīja. Nedaudz uzmanīgu zaķi darīja ziņa, ka Oranžajā silā pārplūdis vietējais avots, daži zaķi noslīkuši, daudzi sākuši ķert kreņķi un viedie zaķi teikuši ka labi nebūs.