Prātīgās

Andersons devās ceļojumā. Ne tāpat vien, bet ar mērķiem. Skatīt pasauli jaunā redzējumā, iepazīt cilvēkus no jauna un iegūt neaizmirstamas atmiņas.

Kaimiņi mēdz būt dažādi. Laba kaimiņa piemers ir vāvere. Izskatās labi, piemīlīgi, pa kājām parasti nemaisās, netrokšno.

Sākums sunim bija grūts. Piedzima priekšlaicīgi, dzemdības sanāca smagas kā rezultātā nabagam saspieda smadzenes un visā savā turpmākajā dzīvē sunis nevienam nespēja pateikt nē. Vispār jau to nespēj pateikt neviens suns, bet mūsu izdomātais varonis to pat negribēja.

Dievs radīja Cilvēku un, lai Cilvēkam nebūtu garlaicīgi, iedeva tam spēju radīt lietas ko Cilvēkam lietot lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Dievam plānā bija vēl daudz ideju ko radīt, tādēļ, stingri piekodinājis cilvēkam radīt tikai taustāmas lietas un aizliedzis radīt netaustāmas aizdevās Dievs citās dimensijās. Radīja Cilvēks daudz un dažādas noderīgas lietas, kā piemēram, televizoru, lai pašam nevajadzētu dzīvot, bet varētu tikai skatīties kā citi Cilvēki dzīvo.

Laika ziņas vēstīja, ka sals nāk. Un, ja ne rīt, tad parīt būs klāt. Žanna stāvēja pie durvīm un skaļi paziņoja, “es došos dot savu svētību pēdējam šī rudens dzērvju kāsim.

Gada pirmā zaķēnu metiena izlaidums bija nosvinēts, bērni devušies savās gaitās plašajā mežā un uz zaķu mammas un tēti sāka gatavoties Četrlapu āboliņa godināšanas svētkiem. Tā bija ikgadējā pavasara Balle, kurā Rubīnzaļā meža zaķi sanāca kopā un, ja izdevās, ievēlēja zaķu padomi. To par pilnu tāpat neviens zaķis neņēma, tādēļ, ja ievēlēt neizdevās, neviens par to nepārdzīvoja, jo Ballē galvenais bija zaķiem paradīt kuram te garākās ausis un lielākā dūša.

Krāsainais punkts televizora ekrānā bija dzirdējis nostāstus par spītīgo Zilo punktu, kurš negribēja mainīt savu krāsu un bija laimīgs, nokļuvis un pēc tam visu laiku dzīvodams tikai vienā, savā īstajā vietā. To viņš nespēja saprast. Krāsainā punkta otrs vārds bija Pārmaiņu punkts, kurš piedalās.

Zilais pikselītis dzīvoja televizora ekrāna apakšējā daļa, vairāk uz labo pusi. Parastie pikselīši viņam apkārt varēja mainīt savas krāsas un zilo pikselīti uzskatīja par dīvaini, dažreiz pat vēl sliktāk. Vēl visi parastie pikselīši bija pārliecināti, ka viņi paši izvēlas un var mainīt tādu krāsu kādu vien vēlas.

Sievai bija vīrs, labs cilvēks, bet dzērājs. Strādāja, naudu pelnīja, sievu un bērnus mīlēja. Tas ir kad skaidrā.