Sākums sunim bija grūts. Piedzima priekšlaicīgi, dzemdības sanāca smagas kā rezultātā nabagam saspieda smadzenes un visā savā turpmākajā dzīvē sunis nevienam nespēja pateikt nē. Vispār jau to nespēj pateikt neviens suns, bet mūsu izdomātais varonis to pat negribēja. Tā nu sunis dzīvoja, kur veda, tur gāja, ko deva ēst to ēda, kur lika gulēt, tur gulēja. Un bija laimīgs sunis. Citi suņi mēdza aiskriet kur neviens neveda, atteikties no ēdiena, regulāri neizgulējās. Tie bija nelaimīgi suņi.