Krāsainais punkts televizora ekrānā bija dzirdējis nostāstus par spītīgo Zilo punktu, kurš negribēja mainīt savu krāsu un bija laimīgs, nokļuvis un pēc tam visu laiku dzīvodams tikai vienā, savā īstajā vietā. To viņš nespēja saprast. Krāsainā punkta otrs vārds bija Pārmaiņu punkts, kurš piedalās. Viņš dzīvoja ekrāna vidū un tur vienmēr notika pats galvenais un mainījās tur viss nepārtraukti. Šobrīd punkts bija sarkans. Tās bija lūpas. Tās saskarās ar citām lūpām, cilvēki satikās, mīlēja, radīja citus cilvēkus. Punkts kļuva melns. Tā bija nakts. Mazulis gulēja gultā, bet aizmidzis nebija. Skatījās pa logu uz mēnesi un neko nesaprata, tikai skatījās. Skatījās un redzēja, nevis domāja. Tad punkts palika dzeltens, resnais pāvāronkulis BāzcikLien gatavoja Īsto garšu un cilvēks LūdzupaskatiesUzmani ielika garšu mutē un teica, “Vau”. Punktam paliekot baltam, sākās ziņas. Te gan pat Krāsainajam punktam uznāca apnikums, nu nekā jauna. Cilvēki darīja muļķības un pēc tam visi kopā mēģināja saglābt ko var. Vārdi un vietas tur gan mainījās, bet saturs nemainīgs. Punktam paliekot zaļam sākās raidījums par zāli. Zālē sēdēja varde Sese, kura bija noķērusi un ēda sienāzi Ziku. Pāri lidoja stārķis ar degošu zaru knābī. Ieraugot Sesu knābis pavērās un zars iekrita zālē uz zāle aizdegās. Jānis un Juris stāvēja tur blakus, un nez kāpēc tas viņiem likās smieklīgi. Palicis sarkans, punkts jau atkal ļāvās romantiskām noskaņām, bet šoreiz lupas bija saskārušās ar dūri. Cilvēki satikās, ienīda, neieredzēja un nogalināja citus cilvēkus. Kad televizors tika izslēgts, Krāsainais punkts ar nožēlu vēlreiz iedomājās par zilo punktu. Tajā laikā Zilais punkts pabeidza savu ikvakara Lūgšanu ar vārdiem – “… un pasargā mani no Krāsainā punkta un viņa rādītā.”