Kā jau parasti notiek, laiks pagāja nemanot, pienāca vakars un Jangam bija jādodas mājās. Ceļš veda caur Tumšo birzi, bet Jangs no tumsas nebaidījās. Viņš zināja, ka tumsā visas lietas ir tādas pašas kā gaismā, tikai redzēt nevar. Vēl viņš zināja, ka tumsā visi kaķi ir vienādi. Un arī visas sievietes tumsā ir vienādas. Sieviešu sakarā Jangam bija doma, ka te nu varētu mēģināt pēc smaržas atšķirt. Tā nu prātodams Jangs droši devās Tumšajā birzī iekšā. Sanāca tā, ka mammaDabai tovakar sāpēja galva un viņa aizvilkusi mēnesim priekšā lielo mākoni, laicīgi devās gulēt. Un tajos brīžos, kad mammaDaba guļ, mostas un spēles noteikumus nosaka pārdabiskās būtnes. Tās bija radušās senos laikos Marsa un mammasDabas īsas, bet kaislīgas tikšanās laikā. Venēra to uzzinājusi toreiz tā aizsvilās, ka uz Marsa pat ne ūdens lāse nepalika. Tā nu modušās pārdabiskās būtnes Tumšajā birzī sanāca kopā uz apspriedi ko nu darīt. mammaDaba jau kārtējo reizi acīmredzami netika galā ar saviem pienākumiem. Lielākā daļa dabisko būtņu izmira, tikai ļaunas un agresīvas divkājainas būtnes pārņēma visu pasauli. Iepriekšējo reizi, kad par dinozauriem saukti milzeņi sāka nekontrolēti uzdarboties, bumbumApokalipse ierosināja un realizēja Lielā meteorīta atlidošanu. Bardaks pēc tam gan bija briesmīgs. Šoreiz labāka doma bija radusies covidApokalpisei, agresīvie divkājaiņi ir sociālas būtnes, nevar viņi viens bez otra. Iedosim vienam no viņiem Pareizo riebeklību un no viņa to riebeklību dabūs pārējie. Tā nu Jangs prātodams jau gandrīz bija ticis Tumšajai birzij cauri, kad pēkšņi viņa priekšā parādījās brīnumskaista feja un vēstīja viņam, “Jang tu šajā birzī iegāji kā vienkārši Jangs. Ārā Tu jau iesi kā Apokalipses vēstnesis.”